Biogrāfija

Dzimis 1956. gadā Daugavpilī. Tēvs Leonīds Cilevičs – Daugavpils Pedagoģiskā institūta (vēlāk Daugavpils Universitātes) krievu filoloģijas profesors, māte Lija Levitāne – DPI/DU docente. 1973. g. pabeidzu Daugavpils 3. vidusskolu ar zelta medaļu un iestājos Latvijas valsts universitātes fizikas un matemātikas fakultātē.

1978. g. absolvēju universitāti un iestājos aspirantūrā Teorētiskās un matemātiskās fizikas specialitātē. 1981. g. pabeidzu aspirantūru ar disertācijas iesniegšanu. 1992. gadā pēc jaunās zinātnisko grādu sistēmas ieviešanas man tika piešķirts fizikas maģistra grāds. Specializējos matemātiskās modelēšanas metožu pielietošanā dažādās jomās, ieskaitot ātrgaitas transportu ar magnētisko piekāri.

No 1982. līdz 1988. g. strādāju RA “Alfa” Mikroaparātu ZPI (vecākais inženieris, vadošais inženieris). Nodarbojos ar integrālās elektronikas aktīvu elementu datormodelēšanu.

No 1988. līdz 1991. g. strādāju LU Matemātikas un informātikas institūta datorapmācības metožu laboratorijā (zinātniskais līdzstrādnieks).

Profesionālās karjeras gaitā publicēju ap 30 matemātiskās modelēšanas metožu pielietošanai dažādās jomās (ieskaitot izglītību) veltītu zinātnisko rakstu.

1980. g. beigās biju Latvijas Tautas Frontes aktīvs dalībnieks. Piedalījos cilvēktiesību NVO veidošanā Latvijā. Ieguvu papildizglītību cilvēktiesību un etnokonfliktoloģijas jomā, tai skaitā pabeidzu Kanādas cilvēktiesību fonda vasaras skolas pilno kursu (Monreālā, 1994). No 1991. līdz 1995. g. strādāju cilvēktiesību nevalstiskās organizācijās. Vienlaikus biju avīzes “SM-Segodnja”, kā arī dažu privāto TV-kanālu komentētājs. 1992. g. iestājos Latvijas Žurnālistu Savienībā.

No 1995. g. biju biedrības Pedagoģisko un sociālo pētījumu centrs “Baltic Insight” direktors. Piedalījos vairākos starptautiskos projektos, strādāju kā viespētnieks Karltonas universitātē (Otava, Kanāda, 1995) un Miera problēmu pētījumu institūtā (Ķīle, Vācija, 1997). Interešu joma: nacionālo minoritāšu tiesības, demokrātija multietniskās sabiedrībās, etniskie konflikti, bēgļu un migrantu tiesības. Par šīm tēmām publicēju ap 40 rakstus Latvijas, ASV, Krievijas, Vācijas, Dānijas, Norvēģijas un citu valstu zinātniskos žurnālos un krājumos. Biju Valsts Prezidenta Konsultatīvās padomes mazākumtautību lietās loceklis (1996.-1998.).

1994. g. biju viens no Tautas Saskaņas partijas dibinātājiem. 1997. g. martā ievēlēts Rīgas domē, strādāju Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā. 1998. gadā ievēlēts LR 7.Saeimā, ievēlēts arī 2002., 2006., 2010., 2011 (ārkārtas vēlēšanās), 2014. un 2018. gadā. Strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (kopš 2010. g. priekšsēdētāja biedrs) un Eiropas lietu komisijā.

No 1999. līdz 2023. g. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) loceklis. Sagatavoju vairāk nekā 30 ziņojumus, uz ko pamatā pieņemtas EPPA rezolūcijas un rekomendācijas. 2005.-2007. g. jaunizveidotās Minoritāšu lietu apakškomitejas priekšsēdētājs. Vadīju Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vēlēšanu komiteju (2016.-2017.) un Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteju (2020.-2021.). 2003.-2004. g. bija Latvijas novērotājs Eiropas Parlamentā.

Līdzās darbam Saeimā turpināju piedalīties starptautisko cilvēktiesību NVO projektos.

Brīvi runāju latviešu, krievu un angļu valodā.

Sieva Gaļina – mikrobioloģe, strādā LU. Meita Evģenija – franču filoloģe, dēls Leonīds – matemātiķis.